Kas ir priesteris?
"Priesteris kalpo cilvēkiem: viņš ir viņu pestīšanas, viņu laimes, viņu autentiskās atbrīvošanas kalps," Benedikts XVI.
Kas un kas ir priesteris?
"Priesteri, priesteri, Baznīcā un Baznīcai ir sakramentāls Jēzus Kristus, Galvas un Gana, atveidojums." Svētais Jānis Pāvils II.
Kad priesteris tiek veidots un saņem Svēto priesterības sakramentu, viņš ir gatavs aizdot savu miesu un garu, tas ir, visu savu būtību, Kungam, izmantojot viņu "īpaši tajos brīžos, kad viņš veic Kristus miesas un asiņu upuri, kad Dieva vārdā sakramentālajā grēksūdzē piedod grēkus.
La administración de estos dos Sacramentos es tan capital en la misión del priesteris, que todo lo demás debe girar alrededor», Svētā Hosemārija.
Benedikts XVI - GA 24/06/09
Kas attiecas uz priestera misiju, "tieši tāpēc, ka viņš pieder Kristum, priesteris radikāli kalpo cilvēkiem: viņš ir viņu pestīšanas, viņu laimes, viņu autentiskās atbrīvošanas kalps".
Priestera misija
Por san Juan Pablo II y san Josemaría Escrivá de Balaguer.

Más información
"Mūsu identitātes galējais avots ir Tēva mīlestība (...) Priestera dzīve un kalpošana ir turpinājums paša Kristus dzīvei un darbībai."
Sv.Jānis Pāvils II, 1990. gada 2. novembra vēstījums.

Más información
¿Cuál es su identidad? Se pregunta san Josemaría: «La de Cristo. Todos los cristianos podemos y debemos ser no ya alter Christusbet ipse Christus: otros Cristos, ¡el mismo Cristo! Pero en el sacerdote esto se da inmediatamente, de forma sacramental».
Svētā Hosemārija, priesteris mūžībai, 13-04-1973.
Kāpēc Kristus iedibināja priestera kalpošanu?
Por beato don Álvaro del Portillo, primer sucesor de san Josemaría al frente del Opus Dei.

El ministerio sacerdotal, existe no para sí mismo, sino para «la formación de la comunidad cristiana, hasta hacerla capaz de irradiar ella misma la fe y el amor en la sociedad civil». (Beato Álvaro del Portillo – Escritos sobre el sacerdocio).
Tā kā viņa identitāte sakramentāli ir Kristus identitāte, priestera uzticība atbilst Kristus uzticībai. No tā izriet nepieciešamība pēc priestera svētuma ne tikai sakramentu objektīvai efektivitātei, bet arī pilnīgai kalpošanas nākotnei, ko viņš sniedz ticīgajiem ikvienā kalpošanā.
«Aunque su diferencia es esencial y no solo en grado, [el sacerdocio bautismal o común y el ministerial] están ordenados el uno al otro» (LG, 10).
